Viens no pirmajiem glābiņiem būtu satikt kādu draugu vai paziņu, kurš ir izteikti pozitīvs un dzīvespriecīgs. Labs garastāvoklis dažkārt mēdz būt pat lipīgs, un komunicējot ar otru cilvēciņu pielīp viņa pozitīva attieksme pret dzīvi. Man šāds glābiņš palīdz. Vēl tikai vēlos piebilst, ka galvenais ir neklusēt, bet ar kādu izrunāties. To nedarot viss krājas, krājas, krājas un krājas tik tālu, ka tas jau līst pāri malām.
Pēc zinātnieku domām, cilvēka dzivesprieku un pozitīvo attieksmi pret dzīvi nosaka „laimes gēns”. Tas praktiski ir iedzimts, tomēr daudzi speciālisti uzskata, ka strādajot ar sevi var sasniegt izvirzītos mērķus, un skatīties uz dzīvi daudz pozitīvāk.
Kā viens no treniņiem, ko iesaka speciālisti, ir trenēt pozitivismu savā personībā. Proti, katrā dzīves situācijā atrast pozitīvo. Iemācīties sadzīvot un pieņemt reālas un nepatīkamas situācijas. Tā trenējot savu pozitīvo attieksmi var iemācīties nākotnē automātiski saskatīt visās situācijās pozitīvo.
Vēl viens ne mazāk svarīgs faktors, kas atbild par labu noskaņojumu, ir cilvēka fiziskais stāvoklis. Ir jāievēro pareizu ēšanas ritmu, regulāri jānodarbojas ar sportu, kā arī papildus var apmeklēt dažādas procedūras, kas cilvēku relaksē, piemēram pirts, masāžas un citi SPA procedūru apmeklējumi. Tas palīdz cilvēka organismam harmoniski darboties, kas savukārt atsaucas arī uz cilvēka noskaņojumu. Vairāk smaidam, mums vairāk ir enerģijas un esam gatavi gāzt kalnus. Pieceļamies ar jaunām idejām.Tātad nepietiek ar to, ka mēs sēžam mājās, gaidam kad atnāks iedvesma un neko nedaram. Kaut vai viens no piemēriem, nebraucam ar transportu mājās, bet ejam ar kājām, bet ja tālu dzīvojam, izejam kaut vai pastaigāties, paslēpot, pabraukt ar riteni, paskriet. Nedaudz sportisku aktivitāšu pavisam noteikti netraucēs, tas tikai palīdzēs gūt papildus enerģiju.
Un kā viens no svarīgākajiem ieteikumiem, lai cilvēks justos dzīvespriecīgs, ir mēģināt rīkoties un darīt lietas, kas sniedz prieku. Tas noteikti nav skatīties TV ar čipšu paku :) Citam tās būs kardinālas dzīves izmaiņas, kas skars ģimeni, darbu, profesijas izvēli vai darba maiņu. Bet tas var būt arī nelielas pārmaiņas, izvēlēti dienas rituāli, kas sniedz prieku, vai arī kādi jauni hobiji vai nodarbošanās, kas piepilda ar dzīvesprieku un pozitīvām emocijām.
Lai cilvēks būtu dzīvespriecīgs, enerģisks, smaidīgs ir jābūt balansā ģimenei, attiecībām, darbam. Tas jau laikam jebkuram saprotams, ja kāda no šīm komponentēm nedaudz klibo, tad sāk klibot arī citas. Protams, mēs nevarm veidot sev apkārt ideālu dzīvi un izplānot to no A-Z. Bet vismaz varam uzstādīt sev mērķus pēc kuriem tiekties. Jo bez dzīves mērķiem mēs teiktu esam nekas...
Bet te jau mēs spējam filozofēt daudz :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru