Intuīcija un nojausma

Vai tad nav bieži tā.... kāds saka iekšā nē :) Vai kāds saka iekšā JĀ :)
Ir taču, ir... un to mēs saucam par intuīciju :)

Saka, ka sievietēm tā ir daudz izteiktāka, jo sievietes daudz  vairāk domā, analizē, un atkal domā, viņas biežāk ļaujas emocijām, iekšējām sajūtām. Tā taču ir sievietes būtība ne? Cik reizes mēs esam teikušas: " Es taču zināju, ka tā notiks!", vai arī "Es jūtu, ka nebūs kā vajaga..." Savukārt vīrieši bieži uzskata, ka tas nav vīrišķīgi un noliedz to visu.
Ar to kārtējo reizi saskāros un pieķēru sevi tā sakam, tapēc kas tad vispār ir intuīcija?
Intuīcija ir paņēmiens, ar kuras palīdzību mūsu Dvēsele un Sirds sazinās ar mūsu Apziņu, un tā iziet tālu ārpus loģikas un tā dēvētā veselā saprāta robežām. Cilvēkam piemītošā intuīcija izmanto ne tikai vizuālos tēlus, bet arī simbolus, metaforas, arhetipus, dažādus cilvēces attīstības laikā uzkrātos neordināros paņēmienus un formas. Tieši tāpēc intuīcija, salīdzinājumā ar citām mums zināmām ordinārām izziņas formām, ir vairakkārt bagātāka.
Cilvēks, kuram piemīt attīstīta intuīcija, spēj ļoti precīzi un savlaikus uztvert zemapziņas pārraidīto informāciju – piemēram, pēc sarunas biedra intonācijas, mīmikas, žestiem, acu skatiena viņš spējīgs precīzi noteikt, ko šis cilvēks negrib vai nespēj pateikt pilnībā atklāti. Faktiski visa tāda veida informācija nekad nenokļūst mūsu uzmanības lokā, tā nav pakļaujama apzinātai kontrolei, tomēr tā mums nezūd pavisam, gluži otrādi – zemapziņas līmenī veido un uzkrāj intuitīvo pieredzi. Šīs intuitīvās pieredzes krājums veidojas līdztekus mūsu gribai un vēlmei, pilnībā no tā neatkarīgi, un cilvēks pats to nespēj apzināti lietot vai papildināt, lai gan tā spēj būtiski iespaidot mūsu darbības un uzvedības raksturu. Intuitīvā pieredze nosaka to gultni, kurā rāmi plūst mūsu domāšanas upe.

KAS NEPIECIEŠAMS, LAI ATRAISĪTU UN ATTĪSTĪTU INTUĪCIJU?

1. Allaž garīgi bagātināt apziņu. Nepieļaut ilgstošu ieslīgšanu sīku, sadzīvisku problēmu risināšanā. Katru dienu jārod laiks, lai bagātinātu savu apziņu. Pārliecinoši atsijāt visas liekās, bezvērtīgās domas un emocijas.
2. Iemācīties „nedomāt” svarīgākajos mirkļos. Intuīcija sāk strādāt tikai tad, kad pārstājusi darboties loģiskā darbošanās. Loģika gan arī ir nepieciešama, taču – visam savs laiks.
3. Likvidēt visus attieksmes stereotipus. Katru reizi no jauna izprast to, ko jūs jau zināt. Ikvienā savā darbībā rīkoties radoši.
4. Nebaudīt ilgstošu bezdarbību. Izrādīt ierosmi un iniciatīvu. Rodoties jebkādam jautājumam, izdarīt visu iespējamo, lai atbildi rastu pats saviem spēkiem.

Dažkārt jau viegli teikt, bet vai ir viegli izpildīt? Laikam jau nē...