Lapas

svētdiena, 2011. gada 20. novembris

Adīšanas marasms

Nejauši internetā uzgāju bildes, kur pēkšņi parādījās apadīta mašīna... kas likās patiesi kaut kas neredzēts un oriģināls, tad nu vēlējos zināt, kas tad ir autors kaut kam šādam. Izrādās tā ir Magda Sajega (Magda Sayeg) tekstila māksliniece.
Šī māksliniece ietērpj adījumos un tamborējumos ne tikai stabus, gaismas laternas, bet arī mašīnas, autobusus, riteņus un telefonbūdas.



Magda sāka adīt, kad vēl bija mazs bērns, bet 2005 gadā viņa pirmo reizi apadīja garlaicīgu mūri pie mājas.

Lūk kāds apadīts autobuss Meksikā:




Vai nav skaisti? Padomāts pat ir par riepām :)

Te tika apadīta kāda kafejnīcas izkārtne Teksas štatā.



Teksas štatā El Cosmico ir sava veica viesnīcu tipa vagoniņi, tad arī šeit māksliniece ir pastrādājusi un apadījusi ar savu komandu visu vagoniņu. Es domāju viesiem ir interesanti.




"Fiesta de la P" pludmasles koncertam Argentīnā P burts.
Māksliniece izteica, ka knapi tika pāri robežai aizbildinoties, ka nepārdos adītas šalles veselus lielos 2 čemodānus.




Re kur kociņi apadīti :)

Un vai kāds nevēlas šādu auto?





Adījums kā dāvaniņa

Tad nu beidzot esmu pabeigusi balto šallīti, kura praktiski ir 1.5m gara, balta.
Adīta tā ir 2 labiskie, 2 kreiliskie valdziņi. Man jau liekas, ka aukstajā ziemā būs silta :)

Patiesībā tā ilgi adījās, varbūt tapēc, ka nav jau lielā pieredze. Toties tad nu šī lietiņa ir pabeigta un varēšu ķerties klāt savai volānu dzijas šallītei, par ko jau rakstīju iepriekš!

sestdiena, 2011. gada 19. novembris

Augļu torte mājas gaumē

Šodien bija nolemts taisīt augļu, biezpiena kūku.
Bet beigās tā sanāca augļum biezpiena, riekstu un dzērveņu :)

Veikalā iegādājos:
kūkas plātnes,
1,5l putukrējuma,
augļus,
riekstus,
dzērveņu cukādes,
600 gr. biezpiena
1pac. puturkējuma cietinātājs
1pac. speciālā kūku želeja, ko pārliet augļus

Tad nu liku plātni pēc plātnes, ko pildīju ar biezpienu un putukrējumu, kā arī dzērveņu cukādēm, pašu kūkas virsu rotāju ar kivi, mandarīnu, vinogām, ko aplēju ar kūkas speciālo želeju un protams maliņu nostrādāju ar putukrējumu, bet sānus ar valriekstiem, kas sajaukti ar putukrējumu.




Patiesībā var variēt dažādi, kad pabeidzu kūku, tad likās ka varēju vienu kārtu pildīt ar riekstu-putukrējuma pildījumu :) Bet nu variācijas jau ir dažādas.
Bet nu es ceru, ka jubilāram patiks un viņš to novērtēs!

P.S. Pati kūka ar šķivi sanāca domāju vismaz uz turpat 5kg :)

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

Ko es zinu par brendu "Sanita"

Patiesībā mans vārds Sanita nav vienkārši vārds. Pasaulē ir dažādi uzņēmumi, ražotnes ar šo vārdu.
Kādu dienu nejauši google uzgāju šo to interesantu, tad nu radās interese papētīt :)


1. "Sanita" shoes


Kā viens no vecākajiem un lielākajiem apavu ražotājiem Dānijā, Sanitas apavi ražo modernus, ērtus apavus visai ģimenei – praktiski visā pasaulē.

Sanita Apavu daudzie zīmoli piedāvā plašu apavu klāstu. No praktiskiem un funkcionāliem apaviem  līdz pat elegantiem un klasiskiem modeļiem. Kurpes un zābakus ar jaunākajām tendencēm un krāsām.

 





Vai nav interesanti apavi? Visi gan nav manā gaumē, bet šis tas jau ir arī lietojams.
Te arī mazs video:








2. "Sanita" krievu santehnika
Nu lūk krievu santehnika. Kompānija atrodas Krievijā Samāras apgabalā. Ieejot viņu mājas lapā teiktu, ka dizains mājas lapai pat ir ļoti simpātisks, man patīk.
Nu lūk, tad nu te par nieka 3,5 - 5 tūkstošu krievu rubļu var nopirkt skaistus podus.

3. Sanita tour.

Tagad ķēramies pie Kazahstānas, te nu mums ir turoperators Sanitatour, atrodas Almatos. Tas esot oficiālais  pārstāvis Kazahstānā, zem kura ir  Larus Viaggi (Itālija), Jason Travel (Čehija) и Grand Orchid Travel (Taizeme)

3. tīrāmie līdzekļi "Sanita"

Sanita – настоящее средство от настоящего жира.
Убивает жир на 100% - подтверждено институтом бытовой химии.
Te nu nefigurē tikai sadzīve ķīmija, bet arī visādas mačalkas un salfetītes.



Vai nav skaisti? Piemēram tās zaļās šķidrās ziepes.

4. Veselības aprūpes izdevums.
Veselības aprūpes izdevums Toskānā Sanita, tiek izlaists vienu reizi nedēļā.

Tas nu īsumā pagaidām viss...
Domāju ka tuvākajā laikā apkopošu vēl informāciju un tad jau atkal uzrakstīšu.

svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Bezvadu norēķinu sistēma MokiPay


Pēdējā laikā mani interesē daudz dažādi rakstiņi saistībā ar inovācijām Latvijā un pasaulē. Tad nu ar lielāko prieku padalos arī ar kādu citu....
Tikko augstskolā piektdien aizstāvējām grupas darbu par Inovatīvo darbību uzņēmumā. Pasniedzēja bija lieliska, arī priekšmets savā ziņā interesants. Neieslīkšu sīkumos, bet runa bija par piedāvātajām inovācijām kādam no mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem.


Nekad agrāk nebiju dzirdējusi par šādām lietām kā Mokipay.


Kas tad mums ir Mokipay?
MokiPay tā ir mibilo norēķinu sistēma – inovācija jauno NFC (near Field Connection) tehnoloģiju jomā. To varētu dēvēt par maku bez kredītkartēm, ātri, viegli un pats svarīgākais droši. Šo norēķinu sistēmu ir izstrādājis Lietuvas uzņēmums "MokiPay Europe" un tā darbojas jau lielā Lietuvas teritorijā.

Kas ir nepieciešams lai sāktu?
Vajadzīgs ir mobilais tālrunis un MokiPay mobilo maksājumu pakete, tad klients saņem uzlīmi ar mikroshēmu, unikālu kontu kodu un lietošanas pamācību. Izmantojot uzlīmējamu radio mikroshēmu, veicot maksājumu pārdevējs ievada cenu kases terminālā, pēc tam pircējs pietuvina savu mobilo telefonu ar uzlīmi NFC terminālim un apstiprina maksājumu telefonā kā īsziņas saņemto kodu. Tālrunis var būt ar iebūvētu NFC funkciju, bet ja nav iebūvētas šīs funkcijas, tad var uzlīmēt NFC mikroshēmu kā uzlīmi uz mobilā tālruņa.


Man jau šķiet ka šādas tehnoloģijas ieviešana Latvijā būtu ļoti interesanta un patiesībā ērta. Jo tik daudzi cilvēki tuvāk pie rokas tur mobilo tālruni nekā savu maku. Mobilo sakaru operatoram šāda pakalpojumu ieviešana manuprāt var palielināt klientu loku, piesaistot gan jaunus pakalpojuma lietotājus, gan arī sadarbības partnerus.


Bet kā lasīju Latvijā tā it kā nemaz tik ātri neienāks un vai vispār ienāks, bet Zviedrijā tā darbojoties jau pāris gadus. Bet viedokļi par šo sitēmu ir dažādi.

Šai sistēmai esot analogs, ko esot izgudrojis Zviedru uzņēmums "Accumulate" – PayEx. Un šī sistēma jau pāris gadus darbojas Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Es domāju, ka šī sistēma būtu ilgdzīvotāja un vismaz mans maks paliktu nedaudz tukšāks un vieglāks, nebūtu skaidrās naudas un kaudze maksājumu karšu no katras bankas.

Sīkāku informāciju varat smelties: http://mokipay.com/en

trešdiena, 2011. gada 9. novembris

Pildīta līdaka

Vakar veikalā nopirku līdaku, teiktu pat diez gan palielu. Skaistule :) ar visu galvu spurām un asti.
Tad nu apsēdāmies mājās un domājām, kā to pagatavot. Izmeklējāmies receptes un beigās nolēmām improvizēt... piepildījām līdaku ar brokoļiem un sieru un vēl citronu sulu.

Līdaka tika nomazgāta, attīrīta no zvīņām un piepildīta ar pildījumu. Tad nu mans uzdevums bija tai aizšūt vēderiņu :) Lai garšotu vēl labāk tā tika ieziesta ar garšvielām un ietīta follijā.

Smaržoja visa virtuve cepot, kā arī garšoja ekselenti!



Labu apetīti :)

pirmdiena, 2011. gada 7. novembris

Pastmarku dizaina konkurss noslēdzās

Kādu laiciņu atpakaļ biju rakstījusi par Latvijas Pasta izsludināto pastmarkas dizaina konkursu: šeit
Tad nu pasekoju līdzi, kas tad īsti ir uzvarējis.


Latvijas Pasts pirmoreiz Latvijas vēsturē organizētajā unikālajā pastmarku dizaina konkursu un ar 752 balsīm uzvarēja Evitas Eidintas veidotā pastmarka Vieta, kur rodas stāsti. Šo pastmarku nodrukās 500 000 eksemplāru tirāžā.
Attēlā: Evita un Latvijas Pasta Filatēlijas departamenta direktors Edmunds Bebrišs.


Zemāk autores veidotā pastmarka, kas ieguva pirmo vietu:

Otro vietu šai konkursā ar 683 balsīm ieguva Anitas Līces pastmarka "Leduspuķe":

Un trešo vietu ar 595 balsīm šai konkursa ieguva aģentūras "Base Baltic" veidotā pastmarka "Hiper-Ezis":

Tad nu gaidīsim nākamo konkursu :)

svētdiena, 2011. gada 6. novembris

Kailie brieži Kongresu namā

Šonedēļ biju aizgājusi uz "Domino Teātra" izrādi "Kailie brieži", kas tika rādīts Kongresu namā. Iestudējuma pamatā ir Entonija Makartena (Anthony McCarten) un Stīvena Sinklēra (Stephen Sinclair) komēdija "Ladies night", kas bijusi viena no pasaulē iestudētākajām lugām 2008.gadā.
Tas ir patiess  stāsts par to, kā Latvijas vīri striptīzu dejoja. Latviskās versijas "Kailie brieži" režisors ir Oļegs Šapošņikovs un horeogrāfs Agris Daņiļevičs, kas pats arī spēlē izrādē.


Lomās:  Lauris Reiniks, Agris Daņiļevičs, Roberto Meloni, Jānis Jarāns, Jānis Vimba, Artūrs Krūzkops un Aleksandra Kurusova


Lugas darbība risinājās kādā Latvijas mazpilsētā, kas ir saskārusies ar bezdarbu un apātiju, pret kuru cīnīties pašu spēkiem ir nolēmuši mūsu izrādes varoņi, ķeroties pie viņuprāt visai radikālām metodēm – izveidojot vīriešu striptīza kolektīvu. No sākuma likās, hmm... kas tur sanāks, vai tiešām dejos? Iekšā sēdēja intriga, vai tiešām būs striptīzs.

Izrāde bija divos cēlienos. Abos cēlienos varēja kārtīgi izsmieties un gūt labas emocijas. Katrs no puišiem bija ar savām ambīcijām, pārdzīvojumiem un noteikumiem. Pirmā izrādes daļa pagāja vienos smieklos aktieri publiku vienkārši smīdināja ar savu izpratni par striptīzu un ar savām lempīgajām un naivajām kustībām. Nebija pat sapratnes, kas sekos tālāk. Bet toties otrajā cēlienā, dejas jau bija pirmklasīgas, elegantas un gaumīgas. Teiktu pat biju pārsteigta, ka dejotāji izģērbās līdz pēdējam, atstājot priekšā cepurīti :)
Varbūt tikai nobeigums izrādei bija nedaudz par ilgu un īsti neizprotams. Te makšķernieki, te hokejisti, te ķitelīšos tērpti vīri :)


Iesaku jebkuram aiziet uz šo izrādi, tas paceļ garastāvokli pa viesiem 200% :)

Latvijas Izgudrotāju diena 2011, RTU

Kā jau solīju, ka apmeklēšu Latvijas izgudrotāju dienu, 4. novembrī. Tā arī notika.
Pirmo gadu apmeklēju šo izstādi. Laiks gan bija ļooti maz, tikai knapi stunda, jo bija jādodas tālāk, bet šo to paspēju tomēr apskatīt.
Ļoti lielu manas uzmanības pievērsa Ivara Judrupa veidotie Drēbju pakaramie "Paņem mani". Diemžēl foto man nav, jo tas bija pats pirmais stends izstādē un nenofotografēju. Tie likās patiesi ļoti interesanti un oriģinālu, teiksim pakārt var visu ko vajaga, par to ir padomāts. Šim pašam autoram bija ļoti interesantas finiera kastes, kurās vis kaut ko var salikt, ko sirsniņa vēlas (foto no: http://latvjubuve.com):

Cita veida kastes arī autora mājas lapā: http://latvjubuve.com//index.php?lang=1&cPath=0&txt_id=2
Ar autoru var sazināties: 26429040, vai rakstot e-pastu: plywoodartlv@inbox.lv


Nākamajā stendā pamanīju interesantas koka rotaļlietas un bērnu šūpoles, autors ir Roberts Sarkisjans.
Koka rotaļlieta – grabulis paredzēts gan maziem bērniem, gan lielākiem bērniem. Tā ir veidota no tīra koka, nav apstrādāta ar speciāliem šķidrumiem vai krāsām. 

Diemžēl pie mums pārsvarā tiek piedāvātas rotaļlietas, kas pilda vienīgi izklaides funkcijas. Pirms iegādāties kādu mantiņu bērnam ir jāpadomā, vai tas ko dos bērna attīstībai. Reiz lasīju ļoti interesantus faktus par koka rotaļlietām bērniem, ka rotaļlietām ir jāveicina mazuļa domāšanu un tās palīdz attīstīt iztēli, tās ir ekoloģiskas, kalpo ilgāk, kā arī draudzīgas dabai. Mūsdienās taču ir tik svarīga ekoloģija. Tās protams ir dārgākas.

Vēl uzmanības vērtas bija koka šūpoles bērniem. Tās ir paredzētas no 1 gada vecuma. Laika gaitā bērnam augot tās tiek konstruētas atbilstoši vecumam. Līdz ar to tās kalpos ilgi, cik būs vēlēšanās. Domātas gan ir iekštelpām. Cena teiktu pat ir ļoti samērīga un cenā ietilpst arī virve. Šīs šūpoles ir aizsargātas ar ES dizainparaugu, tā kā kopēt nemaz nedomājat :). Teiktu pat ļoti laba dāvana ejot pie kāda ciemos.

Ar autoru var sazināties: 28257466, vai k-k-i@inbox.lv

"Mammu, tēti, gribu spēlēties savā mājņā! Tā mani uzrunāja reklāmas lapiņa kādā citā stendā. Mans bērnības sapnis, sava mājiņa vai leļļu mājiņa. Autore Silvija Zakke izstādē piedāvāja kartona mājas un leļļu mājiņas bērniem. Kas ir viegli pārvietojamas, savā ziņā arī ekoloģiskas. Es pat teikti šīs mājiņas bērns pats varētu pat apzīmēt, aplīmēt vai apgleznot attīstot savu radošumu. Kad mājiņa nav vajadzīga, saliekam un noliekam to citai reizei.
Foto gan man ir tikai leļļu mājiņas, bet ja vēlas google var atrast daudz informācijas par šīm mājiņām.

Ar autori var sazināties: 29719245, vai silvijazkk@gmail.com

Vēl ļoti interesats stends bija kurā bija izlikts digitālās kameras skeneris.
Ar šo ierīci var ieskanēt dokumentus daudz ātrāk nekā ar parasto skaneri. Skanēšanas laiks vienai A4 lappai aizņem 6–8 sekundes un ja šo procesu automatizē tad laiks ievērojami samazinās. Jūs tikai iedomājaties tur lejā ir iebūvēta fotokamera ar kuras palīdzību datorā var ātri ieskanēt vajdzīgo dokumentu 100%.
Kontaktinformācija: 29780402, vai karina_ivanjushina@inbox.lv

Lūk tāds ir mans īsais apskats par šo izstādi. Bet tur vēl daudz kas bija apskatāms un protams interesants. Ikvienam iesaku apmeklēt šo izstādi, tas ir to vērts.